「예연 (Jesus Yearn) 砅涓」
dāvāja Māriņa 본문
dāvāja Māriņa
마라가 준 인생
Kad bērnībā, bērnībā
내가 아주, 아주 어릴 적에
Man tika pāri nodarīts
지치고 힘들어 할 때
Es pasteidzos, pasteidzos
난 다급히 서둘러서
Tad māti uzmeklēt tūlīt
엄마를 찾았었지
Lai ieķertos, ieķertos
난 꽉 붙잡았었지
Ar rokām viņas priekšautā
엄마의 앞치마를
Un māte man, māte man
그러자 엄마는 나에게
Tad pasmējusies teica tā
웃으며 말씀하셨지
Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa
주었지, 주었지, 마라는 주었지
Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu
소녀에게, 소녀에서, 소녀에게 생명을
Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien
잊었네, 잊었네, 한 가지를 잊었네
Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti
소녀에게, 소녀에게 행복을 주는 것을
Tā gāja laiks, gāja laiks
시간은 흐르고, 흐르고
Un nu jau mātes līdzās nav
엄마는 세상을 떠났지
Vien pašai man, pašai man
오직 나 혼자, 나 혼자서
Ar visu jātiek galā jau
스스로 해결해야만 했지
Bet brīžos tais, brīžos tais
허나 그 순간, 바로 그 순간
Kad sirds smeldz sāpju rūgtumā
내 가슴이 찢어질 듯 아팠어
Es pati sev, pati sev
그때 난 혼자서, 혼자서
Tad pasmējusies saku tā:
웃으며 말했지
Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa
주었지, 주었지, 마라는 주었지
Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu
소녀에게, 소녀에서, 소녀에게 생명을
Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien
잊었네, 잊었네, 한 가지를 잊었네
Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti
소녀에게, 소녀에게 행복을 주는 것을
Kā aizmirsies, aizmirsies
모두 잊었어, 잊어버렸어
Man viss jau dienu rūpestos
힘든 일상 속에서 모든 것들을
Līdz piepeši, piepeši
그런데 갑자기, 갑자기
Nopārsteiguma satrūkstos
놀라서 뛰어올랐지
Jo dzirdu es,dzirdu es
들렸지, 들리기 시작했지
Kā pati savā nodabā
그녀의 목소리가 맴돌았었지
Čukstklusiņām, klusiņām
조용히, 조용히 속삭이듯이
Jau mana meita smaidot tā
내 딸이 웃으며 말했지
Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa
주었지, 주었지, 마라는 주었지
Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu
소녀에게, 소녀에서, 소녀에게 생명을
Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien
잊었네, 잊었네, 한 가지를 잊었네
Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti
소녀에게, 소녀에게 행복을 주는 것을
Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa
주었지, 주었지, 마라는 주었지
Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu
소녀에게, 소녀에서, 소녀에게 생명을
Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien
잊었네, 잊었네, 한 가지를 잊었네
Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti
소녀에게, 소녀에게 행복을 주는 것을